Divas nedēļas ceļojām pa Poliju, Austriju un Vāciju. Dažas naktis gulējām teltīs, parasti sanāca, ka tās bija lietainas, bet lietus taču netraucē gulēt teltīs.
Austrija ir pirmā valsts, kur Spānijas kailgliemezis tika pirmoreiz konstatēts ārpus savas dzimtenes, 1972. gadā. Tātad gliemezis jau tur mitinās vairāk kā 50 gadus, tā teikt savējais, kamēr pie mums Latvijā tas konstatēts 15 gadus. Gliemezis ir kaitnieks mūsu dārziem, bet nav patīkams arī ceļošanas laikā, gan uzturoties dabā, gan guļot teltīs. Iespējams, ka drīz vairs neviens teltīs negulēs, tāpat kā siena zārdos.
Spānijas kailgliemezis Austrijā. Tuvumā satikām vēl 1 gliemezi. Blakus ceļš, ezers, stāva krauja, zaļumi.
Pirmā nakts ceļojumā bija paredzēta gulēšanai teltī Polijā.
Iebraucam kempingā, bija jau krēsla. Vienīgā doma kā ātrāk uzcelt telti un tikt gulēt. Telts vēl procesā, kad dēls saka: “Re, Spānijas kailgliemezis!”
Ticēt negribējās nemaz, jo gribējās tikt ātrāk gulēt. Bet ieskatoties ar lukturīti telts vietā, visapkārt ir šie mošķi. Pirmā doma, kā savākt telti, lai nesavāktu kopā ar visiem gliemežiem. Dažas mantas arī jau noliktas zālienā…
Savācām visu, kas savācams un pārcēlāmies gulēt mašīnā. Doma gulēt kopā ar šiem gliemežiem, mūs neapmierināja. Tā kā bija jau vēls, nekur citur meklēt naktsmītni nebija noskaņojums.
Šajā kempingā mums radās ideja pamēģināt atzīmēt Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo dzīvnieku kartē šo punktu. Izdevās. Pirmais punkts ārpus LV, ceru, ka tas netraucēs Dabas aizsardzības pārvaldei.
Tikmēr, kamēr mēs gulējām mašīnā, citi gulēja saldi savās teltīs. Kādas ir viņu reakcijas novācot telti, nezinām, devāmies projām agri, nebija nekāda vēlēšanās šeit uzturēties ilgāk.
Telšu vietā, kur bija daudz Spānijas kailgliemeži.
Kādā citā lietainā naktī, jau citā kempingā Austrijā, konstatējām līdz 10 gliemežiem kempinga teritorijā. Bet bija brīnums, viņi ir ļoti reti un mums nemaz netraucēja. Palikām tur divas naktis.
Kempinga saimnieki, atzina, ka viņi neko ar viņiem nedarot. Kad stāstījām kāda ir situācija pie mums Latvijā, brīnījās, ka tie mēdz sagādāt problēmas.
Paši gan sapratām, ko viņi dara – regulāri pļauj kempinga teritoriju. Nav apkārt visādu krūmu. Mūsu telts bija kempinga piemalē, blakus bija dzīvžogs, tad nu arī satikām, iespējams tālāk no žoga, neviens gliemezi vispār nemanīja.
No rīta apskatot, kas notiek otrpus aiz žoga, tur bija vairāk (pēc divām lietainām dienām). Tur pat blakus upīte, zaru kaudze, visu laiku mitrs, upīte strauji tecēja pēc nakts lietus, kas tecēja lejā no blakus esošā augstā kalna. Bet skats ne tik šausmīgs kāds mums redzēts Latvijā.
Šis kempings bija Austrijā, kur gliemezis jau esot 50 gadus. Staigājot Austrijā, reti, kur satikām pa kādam Spānijas kailgliemezim, lai arī bija slapjš. Viņi tur bija, bet nemanījām tos tādos apjomos, kā, piemēram Talsos Vilkmuižas ezera apkārtnē.
Gliemeži ielīduši teltī, vietā, kur šķita, ka viņu ir ļoti maz. Un visi kā uz fotosesiju vienā stūrītī iekārtojušies. Viens gan pieskaņojies telts krāsā, lai viņš varētu nepamanīts pārvietoties uz kādu citu kempingu. Kāda būtu telts, ja pirmajā telšu vietā būtu gulējuši teltī???
Pēdējā vieta Vācijā, kur vēlējāmies gulēt teltī, izpalika. Jau runājot ar kempinga saimnieci, kur liksim telti, kur mašīnu, saulainā dienā uz betona malas sauļojās viens spānietis. Šobrīd esot viņiem daudz, jo mitrs laiks esot. Visapkārt mežs, kur bez problēmām atrodam savu fotomodeli invazīvo sugu kartei.
Mēs izlēmām aizbraukt no šī kempinga par labu tomēr gulēt apartamentos, nevis kopā ar gliemezi.
Šis gliemezis pozēja pēcpusdienā. Cik to būtu bijis naktī negribējām pārbaudīt.
Labā ziņa, bija pāris kempingi (Vīnē, Minhenē, Štuttgartē), kur gliemežus tā arī nesatikām.
Spānijas kailgliemežu Dabas aizsardzības pārvaldes kartē pirmie trīs punkti ārpus Latvijas ar kempingiem, kur satikām Spānijas kailgliemežus.
Aicinu arī citus atzīmēt kempingus kartē, kas ir ārpus LV, lai plānojot ceļojumus, ir vieglāk saprotams, kur vēl telti ir iespējams normāli uzcelt, un kur tomēr labāk gulēt viesnīcās vai apartamentos.
Tiem, kuri ceļo ar kemperiem, tiem būtiski problēmas iespējams viņi nesagādā, ja vien nav vēlēšanās iekārtot blakus kemperim zaļo zonu. Patīkami nav, bet gluži virsū arī nelien.
Visērtāk par atradnēm ir ziņot ar telefona aplikāciju Survey123. QR kods ziņojumiem vienreiz ir jānoskenē, to visērtāk atrast ir https://spanijaskailgliemezis.lv/ sākumlapas augšā.
Tuvojas noslēgumam aktīvais Spānijas kailgliemežu laiks šajā gadā. Kā mūsu ģimenei gāja šajā vasarā?
Nav īsti par ko pat daudz rakstīt, bildes arī ir tikai dažas no šīs sezonas. Šogad esam bijuši 10 dienu ceļojumā Vācijā, ir nākušas klāt citas aktualitātes, nav bijis tik daudz laika regulārai gliemežu lasīšanai, zāles pļaušanai, utt. Ja šāda aizņemtības situācija būtu bijusi pirms gada, būtu traki, jo gliemeži būtu mūsu teritorijā jau visur.
Zāli atļāvāmies šogad salīdzinoši reti nopļaut, dažbrīd pat kaimiņiem biežāk tas sanāca. Bija kāds mēnesis, kad nebija laika iziet dārzā pat pusstundai dienā. Izejot gliemežu lasīšanas apgaitā, pirmajā reizē pēc vismaz 1 mēneša pārtraukuma atradām 3 gliemežus savā teritorijā, 2 teritorijā, kura jau praktiski ir atkarota pagājušā gadā. Otrā kaimiņu teritorijā, kas arī nebija ilgu laiku nopļauta, pēc pļaušanas divus vakarus tika apsekota. Tur pirmajā vakarā bija 34 gliemeži, otrā - 14 gliemeži. Sajūta pēc lasīšanas, kā pēc pastaigas vēlā vakarā. Vietā, kur vēl šajā pavasarī ik pa laikam kādu gliemezi atradu, to vairs tur nav.
Protams, tas nenozīmē, ka varam par gliemezi aizmirst, jo tas var jebkurā brīdī no tālākām teritorijām atgriezties, būs jāpieskata regulāri šīs teritorijas, bet iespējamā regularitāte - reizi mēnesī. Un vislabāk pēc lietainas dienas, vakarā, lai atrastu tos dažus eksemplārus, biežāk pavasara pusē, kamēr nav olu dēšanas laiks. Bet, ja paliks tie daži gliemeži, sērga un bezgalīgā cīņa ar vējdzirnavām turpināsies un problēma šķitīs neuzvarama!
Daudziem šķiet, kā visērtākā un vienkāršākā metode ir pīles pret gliemežiem. Ja man tagad būtu pīles, kas tās barotu, kamēr bijām Vācijā? Cik laika viņām veltītu katru dienu, lai barotu, utt.? Nemaz nerunājot par pīļu barības pirkšanu. Šogad arī naudas ziņā - neesam gliemežu cīņā šogad neko ieguldījuši.
Bet ja nav gliemezis, vai tas ir tikai rets viesis, varēsiet atļauties arī kaut kur aizbraukt un atpūsties, nesatraucoties par to, kas notiek dārzā ar gliemežiem un pīļu barošanu.
Protams, visvienkāršākais un efektīvākais variants - neielaidiet savā dārzā šo iemītnieku, šobrīd informācijas ir daudz, izmantojiet to! Bet, ja jau ir, cīnieties, jo ātrāk un vairāk, jo rezultāts būs ātrāks un efektīvāks.
Mēs savā teritorijā cīnāmies no 2017. gada, kad satikām pirmos skaisto eksemplāru. Pagājušā gadā norobežojām savu teritoriju ar ēnošanas tīklu pie žoga. Kāds pārlīda, bet tie bija daži, plus pievērsa problēmu vietām otrpus žoga. Pirmo iesākām nolasīt pie žoga publisko daļu. Tur cīņu uzsākām jūlija sākumā pirms gada. Šogad pirmajā reizē nolasījām tur ap 50 lieliem gliemežiem, visi viena izmēra. Savukārt, vakar pēc lietus tur neatradām vairs nevienu. Starp šīm lasīšanām, atradām pa kādam, bet tie jau bija tikai daži. Plus šogad izaicinājumu ir sagādājušas strupastes ar saviem alu labirintiem. Kaķis ķer šīs, mēs aizberam alas, lai gliemeži nesalien tajās iekšā un, lai nesāktu veidot migas.
Otrai robežai blakus ir industriālā zona. Tur cīņu uzsākām pagājušā gada jūlija beigās. Lasījām gada daudz litrus, tas jau bija laiks, kad gliemeži aktīvi dēja savas olas. Šogad pirmajā lasīšanas reizē salasījām 4,5 litrus. Sarunājām ar kaimiņiem, ka viņi likvidēs zaru kaudzi, uzreiz pēc tam nolasījām visus bēgošos gliemežus. Savukārt, vakar pēc lietus, salasījām vairs ap kādu litru gliemežu. Galvenokārt viņu teritorijas otrajā malā. Pie mūsu žoga, vairs tikai daži.
Īpašie novērojumi, ja sausajā laikā bija pamatā maza izmēra gliemeži, tad pēc lietus noteiktās vietās bija lielie eksemplāri.
Kā arī šogad pašvaldība mūsu ciemā arī palīdz ierobežot Spānijas kailgliemezi. Kopā varam daudz!
Tikmēr mūsu teritorijā, ir iestājies miers, apsekojam vakarā teritoriju, ne katru vakaru, bet ja kāds tomēr būtu iekļuvis, tad ar to ir jātiek galā līdz pēdējam.
Neliels stāstiņš no spoki.lv:
"Mana meita uzcēla "slimnīcu" gliemežiem un atrada vairāk nekā 30 "pacientus", kuri tagad bēg, kas ir traģēdija... Vecāku grāmatas mani tam nesagatavoja."
Prieks redzēt, ka šogad ir radusies jauna kampaņa "Ķeram svešos Latvijas dabā" pret invazīvajām sugām, kuru starpā ir arī Spānijas kailgliemezis.
Pirmais, ir izveidota mājaslapa www.invazivs.lv. Sākumlapā viss saistībā ar to, kā ziņot par invazīvajām sugām, izplatības kartes, sugu apraksti, utt.
Pie sugu aprakstiem kartē suga ir jāatlasa, lai nedabūtu sirmus matus, jo kartē sākotnēji ir visas invazīvās sugas.
Ziņot par invazīvajām sugām ir ļoti ērti un vienkārši no telefona. Atrašanās vietas koordinātas telefons pats nosaka un ja esi liela lauka vidū kaut naktī, ir viegli pateikt, kur esi atradis. Atradums tajā pašā brīdī nonāk kartē. Super ātri par ko ir prieks! Ja nepieciešams, vari pārbaudīt vai nav atzīmēts kļūdaini, ko noteikti varam redzēt pievienotajos fotoattēlos. Iepriekš ziņošana un redzēt tos kartēs nebija tik ērti un ātri.
Otrais, ir tapusi forša filma "Invazīvo sugu detektīvi". Galvenajā lomā gan šeit ir citas invazīvās sugas, bet situācija ir ļoti līdzīga kā ar Spānijas kailgliemežiem.
Trešais, tiek organizēta talka, kurā varēs apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem, 15. jūnijā Vecdaugavā.
Spānijas kailgliemeži jau bija no mūsu prātiem laukā un darbojāmies jau ar pavisam citām aizraujošām un radošām lietām.
Līdz vienu dienu FB pamanīju, ka man ir piešķirta Talsu novada Goda balva. Balva lika atskatīties, ko esam sasnieguši, cik izdevās sasniegt mērķus, utt.
Foto: Ivita ApšiņaFoto: Ivita Apšiņa
Secinājums ir viens, Gliemežus mēs varam būtiski ierobežot tikai tad, ja visi to vēlamies vismaz vienā noteiktā reģionā, kur apkārt jau ir dabiskas aizsargjoslas - ielas, mājas, stāvlaukumi, utt. Pretējā gadījumā tas ir pamatīgs darbs katru gadu. Un šeit skeptiķiem ir taisnība!
Kopā varam daudz! Jo ātrāk to sapratīsim, jo labāk!
Daudzi mēs vēl neapzināmies, cik nopietnu kaitējumu mūsu Latvijas dabai nodara šis it kā mazais gliemezis. Šajā vasarā publiskās talkās un mūsu ģimenes lasīšanas tūrēs noteikti ir salasīta pilna 200 litru muca ar šiem mazajiem kustoņiem.
Novērojums dažādās diskusijās, kad pirmoreiz to atrodam savā dārzā, esam par gliemezi pārsteigti, cik liels, pretīgs, ēdelīgs, utt., pēc laika jau esam izmisuši, kad netiekam ar tiem vairs galā, kad tie apēd visu ražu, kad tie sāk līst iekšā pa durvīm mājās. Citur, jau sāk atteikties no mazdārziņiem, nopērkot visu veikalā.
Vislētākā un efektīvākā metode ir pacensties un to neielaist savā teritorijā, nevis noskatīties, ka šogad gliemezis ir 1 km attālumā, tad jau ielas galā, otrpus ielai, utt. Redzot kā viņi izplatās, ja gliemezi neierobežosim, tie būs ikvienā sētā, un laukos šī cīņa ir pilnīgi bezcerīga, kur ir meži, grāvji, upes, utt. Vai varam iedomāties mežā sēnes un ogas ar šiem gliemežiem, kā dažās šausminošās kāpostu dobju bildēs? Bet, ja ļausim gliemezim iekarot teritorijas, tie būs visur. Jau šobrīd tie dzīvojas jūrmalas sāļajās smiltīs, lai arī sāls viņiem ir nāvējošs. Noliekot bērnu ratiņus zālājā, pēc tam šajās vietās jau varam redzēt, ka ratiņu apakša ir pilna ar šiem gliemežiem. Tāpat būs ar pikniku un telšu vietām.
Aicinu ikvienu nākamgad atbalstīt publiskās gliemežu lasīšanas talkas. Kā Talsos Vilkmuižas apkārtnē, tā savos pagastos un novados. Nevar visur izmantot ne ķīmijas, ne pīles. Katrai vietai un situācijai ir savas piemērotākās metodes. Lasīšana ir piemērotākā metode tādām vietām, kā bērnu rotaļu laukumi, ezera krastmala, utt. Bet to nevar izdarīt 5 - 10 cilvēki.
Piemēram ja Talsu talkās pie Vilkmuižas ezera būtu, teiksim, 50 cilvēki (katrā talkā) Vilkmuižas ezera apkārtnē jau šoruden Spānijas kailgliemeži būtu retums un nedaudz ieguldot darbu pavasarī tie jau tiktu praktiski iznīcināti!
Talku dalīnieki, kuri lasīja Spānijas kailgliemežus atzina, ka savākt gliemezi nebija tik nepatīkami nekā uz tā nejauši uzkāpt. Plus ieguva zināšanas kāds gliemezis izskatās, kad to ātrāk pamanīt, kā tos salasīt un likvidēt.
Mums ir jābūt aktīvākiem par gliemežiem, lai tos uzveiktu, savādāk Kolorādo vaboles mūsu dārzos būs mazākā problēma!
Bez gliemežu lasīšanas, mums ir jābūt uzmanīgiem, ko atvedam uz savu dārzu: puķupodus, zemes kravas no veikaliem, stādu audzētavām, draudzenes dārza. Ja nepievērsīsiet uzmanību, Jūsu dārzā var ļoti pēkšņi, negaidīti ierasties nelūgtie viesi - gliemeži, gliemežu oliņas, un vēl daudzi citi eksotiski brīnumi, kuriem šeit var būt patīkamāki apstākļi nekā to dzimtenē! Tāpēc iesaku ikvienam apmeklēt seminārus par Spānijas kailgliemezi, kur tiek pastāstīts, ko iesākt ar jauno augu savā teritorijā, lai tas neapdraudētu visu mūsu dārzu.
Jauns radījums, ko sastapām šoruden Talsos, piemēram ir zaļie kailgliemeži (Limacus ģints pārstāvis), kuriem vēl vārds latviešu valodā nemaz nav dots. Par laimi profesors atzina, ka tie nav tik bīstami kā Spānijas kailgliemeži, bet vēl pētāms ir viņu dzīvesveids, jo tādi atrasti ir vēl tikai pāris Latvijas vietās.
Šādus gliemežus satiekam tieši pilsētas ielās starp bruģi, mājas sienām. Laidzes un Lielās ielas apkārtnē. Vakarpusē ap deviņiem tie sāk izlīst no māju sienu plaisām.
Viens no ļoti labiem sižetiem no vienas mūsu gliemežu lasīšanas talkas (tādi šovasar bija vairāki):
Esam ģimene no Talsu puses, kurai radās ideja par šo mājaslapu un to realizēja. Paldies Talsu novada pašvaldībai par centieniem un sadarbību cīņā ar gliemežiem.
Mūsu ģimenes stāsts
Pirmo Spānijas kailgliemezi satikām 2017. gadā. Pirmajā tikšanās reizē bija prieks par tik skaistu, lielu un neredzētu gliemezīti. Tikai vīra mamma domīgi noteica: “Redzēsim, ko tas vēl mums nozīmēs?”. Liktenīgi vārdi, jo neienāca prātā, ka viens skaists gliemezis varēs pārvērst visus mūsu ģimenes vasaras piedzīvojumus. Vīra mamma bija dzirdējusi par situāciju Pastendē no draudzenēm, bet dzīvē redzējusi vēl nebija. Lai kā negribējās, bet vienojāmies, ka gliemezis ir jālikvidē. Neatceros kā, bet zinu, ka likās tas briesmīgi un šausmīgi, jo tomēr paliels un "mīļš" dzīvnieks.
Pirmais satiktais Spānijas kailgliemezis.
Mulsināja fakts, ka esot divas pēc izskata vienādas sugas, viena pēc zinātnieku domām invazīva (Spānijas kailgliemezis) un otra vietējā suga, piedevām iespējams, ka tā ir aizsargājama (Sarkanais kailgliemezis). Atšķirt var tikai laboratorijā. Lai gan šāda paskata gliemezis pie mums līdz tam netika redzēts, pārliecības nebija, ka tas tiešām ir Spānijas kailgliemezis.
Ļoti pietrūka praktiskā informācija kā tikt galā ar gliemezi, kāda var būt tā izplatība, kādus postījumus tas mums var radīt nākotnē. Ja ar šodienas zināšanām un pieredzi varētu sākt cīņu pie 2017. gada situācijas, cīņa iespējams prasītu pāris nedēļas un problēma sen būtu novērsta un aizmirsta.
Lasot Daugavpils LU un Dabas aizsardzības pārvaldes materiālus, secinām, cik daudz tajā ir labas iespējas un idejas, ko ar to gliemezi iesākt. Ja katram dārzniekam, stādu audzētavai būtu laiks to visu izlasīt, ko viņi iesaka, problēma šodien būtu daudz mazāka. Pievērsiet uzmanību viņu izstrādātajiem materiāliem (sadaļā Faktu lapas - Invazīvās SAUSZEMES GLIEMEŽU sugas ), šobrīd ir izdoti atkal nopietna lasāmviela mums ikvienam. Lasot tos esmu nonākusi pie daudzām jaunām atziņām.
Pozitīvie rezultāti
Ar prieku secinājām, ka jau 2021. gada vasarā gliemežu atradnes mūsu dārzā kļuva arvien retākas. Varam droši staigāt zālājā basām kājām, bērns mierīgi var gulēt pagalmā teltī un mūsu ražu un puķes nebojā Spānijas kailgliemezis. Teritorija ir atkarota ar videi draudzīgām metodēm, par ko liecina dārzā satiktie eži, ķirzakas, vardes un slieku bari augsnē. Šogad ar baudu varam staigāt dārzā bez gliemežu ķeršanas aprīkojuma un bez nemitīgas zālāja, dobju malu vērošanas. Tam paredzam 5 minūtes pastaigai vakarā, lai konstatētu retos ienācējus no blakus esošajām teritorijām.
Zemeņu dobe netālu no gliemežu aktīvās zonas.
Esam sasnieguši savu primāro mērķi, gliemeži mums dārzā vairs nav, tas gan pilnībā ir panākts pēc blakus teritoriju atgūšanas. Bet cik ilgi tas būs, ja 100 metrus tālāk ir gliemežu atradnes? Iespējams nākamajā vasarā atkal varēsim cīnīties savā dārzā.
Ja neatgūtu blakus esošās teritorijas un nebūtu informācijas, kā efektīvi norobežot savu dārzu, gliemežus jau šodien nespētu skaitīt.
Bieži dzirdētā problēma – kaimiņš necīnās, nekopj dārzu. Kopā sadarbojoties mēs varam izdarīt daudz vairāk, nekā katrs pats par sevi. Mēs vienojāmies ar kaimiņiem, ka varam viņiem palīdzēt. Katrs izdarām tik, cik varam un rezultātu būtisku jau redzam pēc pāris nedēļām.
Kaimiņu teritorija pēc krūmu sakopšanas. Puse no ieguldītā darba cīņā ar Spānijas kailgliemezi.
Atkarojot kaimiņu teritorijas, uzzinājām, ka viņu kaimiņus arī sērga ir sasniegusi un daudz lielākos plašumos. Jāiet palīgā ir vēl tālāk, bet katram rokas ir tikai divas - tātad kaut ko būtisku varam tikai kopā - sadarbojoties.
Pļava, kur satikti Spānijas kailgliemeži. Daļa platība ir nopļauta un redzam kā no nenopļautās zāles nāk gliemeži uz nopļauto gabalu.
Mūsu pieredze rāda, jo plašāka teritorija tiek atgūta, jo mazāk laika un resursu vajag tās uzturēšanai!
Ja redzi, ka kaimiņu dārzā ir ieviesies gliemezis, aprunājies ar kaimiņu, piedāvā palīdzību, lai var ātri un efektīvi problēmu novērst pirms tā iekļuvusi Tavā dārzā.
Visas Latvijas problēma
Redzu, ka gliemezi noteiktā teritorijā var iznīcināt, un cik daudz mēs varēsim tos ierobežot Latvijā, būs atkarīgs no mums pašiem, cik mēs esam gatavi brīvprātīgi palīdzēt uzturēt savu apkārtējo vidi. Ar katru gadu tas paliek tikai grūtāk, jo ātrāk sāksim, jo ātrāk beigsim! Varam piedalīties pavasara talkās, grābt lapas, vākt atkritumus, tad varam arī sakopt teritorijas un savākt gliemežus.
Spānijas kailgliemeža problēma nav vietējo pašvaldību problēma, tā ir visas Latvijas problēma (apskati karti). Ir jāvēršas pret gliemezi nevis pret kaimiņu vai pašvaldību! Mums visiem ir svarīgi saglabāt dabisko vidi tīru un sakoptu. Vienkārša un efektīva, kā arī dabai draudzīga metode ir gliemežu nolasīšana un iznīcināšana (tā tērē laiku, bet tā neprasa lielus līdzekļus).
Spānijas kailgliemeža izplatība Latvijā 2022. gadā (Kartes autore: L. Zilvere) Avots: SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes, Iveta Jakubāne, Digna Pilāte, Arturs Stalažs, Inese Kivleniece, Dainis Ruņģis, 2022
Vēlamies palīdzēt cilvēkiem saprast, ka Spānijas kailgliemeža problēma nav uzpūsta. Ir vietas, kur atsakās hobiju dārznieki no saviem mazdārziņiem, savukārt lielsaimnieki izmanto vairāk ķīmijas, lai glābtu ražu, no gliemežiem cieš ražas kvalitāte. Ja milzu kailgliemezis Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, tad Spānijas kailgliemezis ir iekarojis Latviju praktiski 10 gadu laikā un gliemeža redzamo postu, it īpaši Latvijā redzam vietējā televīzijā un soctīklos hobiju dārznieku forumos.
Tur nav divu dažādu šķirņu salāti. Bilde iesūtīta no Bauskas.
Ja necīnīsimies, mums nāksies ar to sadzīvot visur - jūrmalas kāpās, bērnu rotaļu laukumos, smilšu kastēs, mājās, pagrabos, tūrisma vietās, lauku sētās, mežos, pļavās, brīvdabas estrādēs, nemaz nerunājot par savu piemājas dārzu, kas prasa katru gadu izdevumus gliemežu ierobežošanai.
Varam iedomāties, ka tas ir āra stūrītis uz terases ar dīvānu. Tāda būs realitāte, ja neko nedarīsim. Bilde iesūtīta no Tukuma.
Brīvprātīgo kustība "Spānijas kailgliemezi! Atgriezies dzimtenē!"
Redzot savu pozitīvo pieredzi, jūtam atbildību pret kaimiņiem un citiem Talsu un Latvijas iedzīvotājiem un vēlamies ar to dalīties, lai varam visi kopīgi cīnīties ar šo sērgu. Katrai teritorijai un situācijai ir piemērojamas atšķirīgas metodes, esam par to, ka metodes ir jākombinē un tās jāizmanto mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Visiem nederēs tikai viena metode: visur nokaisīt sāli, iegādāties pīles vai izlikt lamatas. Katram ir jāizvēlas sev piemērotākā, tāpēc gribam tās visas apkopot šajā mājas lapā.
Ja Tev ir ko piebilst droši informē! Varbūt vēl kādam citam tas noderēs!
Vēlamies iesākt brīvprātīgo kustību “Spānijas kailgliemezi! Atgriezies dzimtenē!”, ko piemin vienā no intervijām entomologs Voldemārs Spuņģis, jo redzam, ka ir iespēja uzsākt veiksmīgu cīņu.
Pievienojies un dodies cīņā pēc savām iespējām:
savā dārzā,
iespējams jau savā dārzā, kuram atmeti ar roku dēļ Spānijas kailgliemezi,
palīdzot kaimiņam viņa teritorijā,
piedalies gliemežu lasīšanas un teritorijas sakopšanas talkās,
atbrīvo un pieskati nelielu pleķīti publiskajā teritorijā.
Neļausim spāniešiem atņemt mūsu Latviju!
Ja dalies soctīklos ar informāciju par savu cīņu, rezultātiem, eksperimentiem ar Spānijas kailgliemezi, izmanto mirkļbirku #spanijaskailgliemezispametlatviju.
Saistītie konti Facebook.com
1) mans konts: Aina Jēkabsone,
2) LAPA "Spānijas kailgliemezis", kur varu publiski dalīties ar mājaslapā ievietoto informāciju un Jums ir iespēja dalīties ar informāciju tālāk,
3) PRIVĀTĀ GRUPA "Spānijas kailgliemezis", kur vari uzdot sev interesējošus jautājumus vai dalīties savā pieredzē saistībā ar Spānijas kailgliemežiem. Viegli atradīsi vecās diskusijas par tēmu "Spānijas kailgliemezis" un tas nebūs pazudis starp daudzām citām, interesantām un aizraujošākām dārza tēmām.
Šobrīd Tev ir pieejamas visas ieplānotās galvenās sadaļas. Tajās vēl tiks veidoti ieraksti , ja nepieciešams esošie ieraksti tiks papildināti un laboti.
Šī nav statiska lapa - tā ir dinamiska gan saturā, gan iespējās.
Ar ierakstiem vari dalīties apakšā zem katra ieraksta.
Ja vēlies papildināt informāciju, fotoattēlus, video, jautāt padomu, ieteikt savus risinājumus, reģistrējies un iegūsi šajā lapā šīs iespējas. Reģistrācija ir bezmaksas, tā ir nepieciešama, lai izvairītos no neatbilstošiem komentāriem.
Mājaslapā esošā informācija Tev palīdzēs izvērtēt tieši Tava dārza galvenās problēmas saistībā ar Spānijas kailgliemezi, kā tās novērst zinot atradnes un metodes kā ar gliemezi cīnīties. Palīdzēs Tev Spānijas kailgliemezi neienest Tavā dārzā, vai konstatēt pie pirmajiem atradumiem, iznīcināt dažus gliemežus un aizmirst par tiem.
Veiksmīgu cīņu ar Spānijas kailgliemezi vēl Aina un Haralds Jēkabsoni.
