Spānijas kailgliemeži jau bija no mūsu prātiem laukā un darbojāmies jau ar pavisam citām aizraujošām un radošām lietām.
Līdz vienu dienu FB pamanīju, ka man ir piešķirta Talsu novada Goda balva. Balva lika atskatīties, ko esam sasnieguši, cik izdevās sasniegt mērķus, utt.
Secinājums ir viens, Gliemežus mēs varam būtiski ierobežot tikai tad, ja visi to vēlamies vismaz vienā noteiktā reģionā, kur apkārt jau ir dabiskas aizsargjoslas - ielas, mājas, stāvlaukumi, utt. Pretējā gadījumā tas ir pamatīgs darbs katru gadu. Un šeit skeptiķiem ir taisnība!
Kopā varam daudz! Jo ātrāk to sapratīsim, jo labāk!
Daudzi mēs vēl neapzināmies, cik nopietnu kaitējumu mūsu Latvijas dabai nodara šis it kā mazais gliemezis. Šajā vasarā publiskās talkās un mūsu ģimenes lasīšanas tūrēs noteikti ir salasīta pilna 200 litru muca ar šiem mazajiem kustoņiem.
Novērojums dažādās diskusijās, kad pirmoreiz to atrodam savā dārzā, esam par gliemezi pārsteigti, cik liels, pretīgs, ēdelīgs, utt., pēc laika jau esam izmisuši, kad netiekam ar tiem vairs galā, kad tie apēd visu ražu, kad tie sāk līst iekšā pa durvīm mājās. Citur, jau sāk atteikties no mazdārziņiem, nopērkot visu veikalā.
Vislētākā un efektīvākā metode ir pacensties un to neielaist savā teritorijā, nevis noskatīties, ka šogad gliemezis ir 1 km attālumā, tad jau ielas galā, otrpus ielai, utt. Redzot kā viņi izplatās, ja gliemezi neierobežosim, tie būs ikvienā sētā, un laukos šī cīņa ir pilnīgi bezcerīga, kur ir meži, grāvji, upes, utt. Vai varam iedomāties mežā sēnes un ogas ar šiem gliemežiem, kā dažās šausminošās kāpostu dobju bildēs? Bet, ja ļausim gliemezim iekarot teritorijas, tie būs visur. Jau šobrīd tie dzīvojas jūrmalas sāļajās smiltīs, lai arī sāls viņiem ir nāvējošs. Noliekot bērnu ratiņus zālājā, pēc tam šajās vietās jau varam redzēt, ka ratiņu apakša ir pilna ar šiem gliemežiem. Tāpat būs ar pikniku un telšu vietām.
Aicinu ikvienu nākamgad atbalstīt publiskās gliemežu lasīšanas talkas. Kā Talsos Vilkmuižas apkārtnē, tā savos pagastos un novados. Nevar visur izmantot ne ķīmijas, ne pīles. Katrai vietai un situācijai ir savas piemērotākās metodes. Lasīšana ir piemērotākā metode tādām vietām, kā bērnu rotaļu laukumi, ezera krastmala, utt. Bet to nevar izdarīt 5 - 10 cilvēki.
Piemēram ja Talsu talkās pie Vilkmuižas ezera būtu, teiksim, 50 cilvēki (katrā talkā) Vilkmuižas ezera apkārtnē jau šoruden Spānijas kailgliemeži būtu retums un nedaudz ieguldot darbu pavasarī tie jau tiktu praktiski iznīcināti!
Talku dalīnieki, kuri lasīja Spānijas kailgliemežus atzina, ka savākt gliemezi nebija tik nepatīkami nekā uz tā nejauši uzkāpt. Plus ieguva zināšanas kāds gliemezis izskatās, kad to ātrāk pamanīt, kā tos salasīt un likvidēt.
Mums ir jābūt aktīvākiem par gliemežiem, lai tos uzveiktu, savādāk Kolorādo vaboles mūsu dārzos būs mazākā problēma!
Bez gliemežu lasīšanas, mums ir jābūt uzmanīgiem, ko atvedam uz savu dārzu: puķupodus, zemes kravas no veikaliem, stādu audzētavām, draudzenes dārza. Ja nepievērsīsiet uzmanību, Jūsu dārzā var ļoti pēkšņi, negaidīti ierasties nelūgtie viesi - gliemeži, gliemežu oliņas, un vēl daudzi citi eksotiski brīnumi, kuriem šeit var būt patīkamāki apstākļi nekā to dzimtenē! Tāpēc iesaku ikvienam apmeklēt seminārus par Spānijas kailgliemezi, kur tiek pastāstīts, ko iesākt ar jauno augu savā teritorijā, lai tas neapdraudētu visu mūsu dārzu.
Jauns radījums, ko sastapām šoruden Talsos, piemēram ir zaļie kailgliemeži (Limacus ģints pārstāvis), kuriem vēl vārds latviešu valodā nemaz nav dots. Par laimi profesors atzina, ka tie nav tik bīstami kā Spānijas kailgliemeži, bet vēl pētāms ir viņu dzīvesveids, jo tādi atrasti ir vēl tikai pāris Latvijas vietās.
Viens no ļoti labiem sižetiem no vienas mūsu gliemežu lasīšanas talkas (tādi šovasar bija vairāki):
Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi “Spānijas kailgliemezi! Atgriezies dzimtenē!”
Vairāk informācijas par Spānijas kailgliemezi: www.spanijaskailgliemezis.lv
#spanijaskailgliemezispametlatviju