Spānijas kailgliemezis - Ārējais izskats

Gliemezis pārvietojas.

Par laimi tāds ātrums ir tikai iegūts ar video apstrādi.  Gliemeža došanās barības meklējumos.

Kā gliemezis izvēlas sava ceļojuma virzienu? Ložņā "akli", vai tam ir mērķis? Pēc neveiksmīgas rīta tikšanās ar rudo vecajā vietā (pārāk liels troksnis no pļaujmašīnām, kas darbojās netālu), lēnām soļoju uz otro vietu. Un tad es viņu ieraudzīju! "Ķermeņa" priekšpuse bija pacelta stāvus, viņš paskatījās apkārt ... es ātri piegāju tuvāk .... un viņš atkal iztaisnojās, it kā zinātu, ka tiek filmēts :-)))) Neskatoties uz to, ka tas bija baigais kaitēklis, viņš gan iespaidoja mani. Un lai kāds uzdrīkstas pateikt, ka tas viss ir "evolūcija". Tad tikai kalēji uzradās, pie tam klusi...dažreiz gadās, diemžēl tramvajs un garām braucošais velosipēdists viņu nobiedēja.

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir ieviesies Latvijā, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem. Tas rada apdraudējumu Latvijas dabai: negatīvi ietekmējot vietējās sugas un biotopus, krustojas ar vietējām sugām, pārnēsā dzīvnieku un augu slimību ierosinātājus un ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis.

Esi uzmanīgs, jo Latvijā mīt arī vietējā, Latvijas bioloģisko daudzveidību neapdraudoša un aizsargājama suga – tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger).

Sugas apraksts

Pieauguša kailgliemeža ķermeņa garums ir 7-14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši.

Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.

Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus) un melno kailgliemezi (Arion ater).

Invāzijas ceļi

Ieviesies, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas.

Dabiskie izplatīšanās ceļi ir ceļmalas, grāvju malas un ūdenstilpju piekrastes. Suga var izplatīties pa neapsaimniekotiem zālājiem, krūmājiem un mežiem. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem.

Dzīvotnes raksturojums

Latvijā sastopams dārzos, tīrumos, apstādījumos, ceļmalās, grāvjmalās, kapsētās, ūdenstilpju krastos, kāpās, mežos un pļavās.

Iepazīsti invazīvās sugas un iesniedz savus novērojumus vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”!

Šonedēļ Rīta panorāmā turpinām sižetu sēriju, kas veltīta padomiem dārza darbos. Kolēģis Uldis Birziņš visu šo nedēļu jums stāstīs, kā cīnīties ar dažādiem kaitēkļiem. Pirmais sižets veltīts gliemežiem. Kā mēģināt ar tiem cīnīties, Uldis devās skaidrot uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī.

Gliemeži ceļo dārzā zālienā. Ļoti labi var novērot kailgliemežus, piemēram,  Spānijas gliemežus (Arion vulgaris).

Pārvietošanās.