Spānijas kailgliemezis

Krāsa

• Mazi gliemeži parasti būs tumši brūni.
• Pieauguši gliemeži tumši brūni līdz oranžiem.

Izmērs

• Pieaudzis izstiepies gliemezis būs vairāk kā 10 cm garš. Bet tie būs tomēr īsāki nekā Milzu kailgliemezis.
• Ja gliemezis jūt apdraudējumu, tas saraujas bumbiņā.

Īpašās pazīmes

• Aizmugurējā daļa ir izteikti rievota, kā lieliem, tā maziem gliemežiem.
• Elpošanas atvere īpaši izteikta ir lielajiem gliemežiem.  Elpošanas atvere atgādina lielu caurumu galvā. Vienmēr to neredz, jo tā var būt aizvērta.
• Ja gliemezim pieskaras pie galvas daļas un paceļas tāds kā plīvurs, tas ir Melngalvas mīkstgliemezis.

Spānijas kailgliemezis ēd praktiski visu, kas tam ir pieejams.

• Augu daļas, t.sk. arī augu saknes tas bojājot. Nešķiro vai augs ir augošs, vai auga daļas ir atmirušas.
• Ēd savas sugas brāļus, novērots vismaz, kad tie ir beigti. 
• Iespējams, ka uzbrūk arī citiem gliemežiem, bet varbūt tas ir tikai kāds draudzības veids. 
• Mājdzīvnieku barību.
• Mājdzīvnieku fekālijas.
• Kā redzam zinātnieku novērojumos, gliemezis uzbrūk arī putnu mazuļiem, kuri ligzdo vietās, kur dzīvo gliemezis.

Latvijā būtiski dabiskie ienaidnieki nav Spānijas kailgliemezim. Daži ir, bet viņi labāk izvēlēsies ko garšīgāku, jo Spānijas kailgliemezis esot rūgts. To dabiskajiem ienaidniekiem problēmu rada gliemeža īpaši biezās un lipīgās gļotas, no kā dzīvnieks var aizrīties, ja ēdīs šo gliemezi vairumā.

Gliemezim var uzbrukt putni (strazdi, vārnas, žagatas), eži, ko pati esmu novērojusi savā teritorijā vai bijušas par to aizdomas.

Katrā ziņā beigti gliemeži ezim neinteresē. Bet vienreiz lasot gliemežus pie žoga, redzēju lielu gliemezi, kurš devās tūlīt cauri žogam. Kamēr to savācu, kāds stipri uz mani šņāca. Pēc tam pamanīju, ka otrpus žogam bija dusmīgs ezis. Varbūt biju tam piegājusi par tuvu, bet varbūt arī nocēlu tam ilgi gaidīto medījumu.

Savukārt par putniem ir pamatotas aizdomas, jo bieži gliemeži tika atrasti no gliemežiem drošajās vietās tuvu putnu būrīšiem vai to iecienīto maltīšu vietu tuvumā.  Bez tam mūsuprāt tas ir daudz reālāks izskaidrojums, kā gliemeži var pārvarēt lielus ūdens šķēršļus  (Moricsalas gadījums).

Precīza to dzimtene nav zināma, bet iespējams, ka tā ir Spānija, Francija. Kopš pagājušā gadsimta vidus tas izplatās visā Eiropā. Šobrīd jau gliemezis apdzīvojis lielu daļu pasaules. Latvijā pirmoreiz par to ziņots 2009. gadā Pastendē. 

Vairāk informācijas par gliemežu izplatību skaties Wikipedia.

Gliemezim patīk mitras un ēnainas vietas, kur iespējams paslēpties saulainā laikā.

• Meži
• Pļavas
• Blakus ūdenstilpnēm
• Dārzos
• Lauksaimniecības teritorijās

Atrodot aizdomīgu gliemezi, problēmu sagādā precīza gliemeža sugas noteikšana. 

Bieži redzam, ka cilvēki ir pārsteigti par Milzu kailgliemezi, tas ir liels un "biedējošs". Zinot, ka cīnās Latvijā ar gliemežiem, bieži par upuri krīt Milzu kailgliemezis, kurš patiesībā lielu ļaunumu nedara, tas galvenokārt pārtiek no augu beigtajām daļām. Plus ēdot arī citu gliemežu olas, līdz ar to tas var būt Spānijas kailgliemeža dabīgais ienaidnieks.

Pati lasot gliemežus, reizēm mulsina Melngalvas mīkstgliemezis, kuram ir rievota mugura un zinot, ka Spānijas kailgliemezim pastāv krāsu mainība, tad ir šaubas, kas tas ir. Bet visvienkāršāk tos varu atšķirt, ja gliemezim pieskaras pie galvas daļas, Melngalvas mīkstgliemezim pacelsies tāds kā plīvurs, kas nav Spānijas kailgliemezim.

Latvijā ir divas invazīvas kailgliemežu sugas: Spānijas kailgliemezis un Melngalvas mīkstgliemezis.

Tās salīdzinot, abas ir izplatījušās gana plaši, bet vairāk postījumus redzam no Spānijas kailgliemeža darbiem.  Melngalvas mīkstgliemezis ir visā manā dārzā, bet tos vairāk manu vietās pie augu beigtajām daļām, zem dēļiem, no rīta rasainā zālē. Būtiski kaitējumi dārzā netiek manīti. 

Olas gliemezis sadēj zem dažādiem priekšmetiem, zemes spraugās, kurmju alās, kompostā, visur tur, kur tas var viegli piekļūt un kur olas ir pasargātas no citiem uzbrucējiem un arī ziemā no aukstuma.  Olas gliemeži dēj  no jūlija līdz tie dodas ziemas guļā līdz 10 cm augsnē. 

Olas ir nelielas baltas vai caurspīdīgas lodītes, atradīsi tās daudzas kopā vienkopus. Saspiežot tās, iekšā ir šķidrums.

• Gliemezis savas mājvietas pamet, lai dotos barību meklējumos vakarā, kad zālē parādās rasa, visaktīvākie tie ir naktīs, un tie dodas atpakaļ mājās, kad pazūd zālē rasa. Ja dienā ir lietus, gliemeži aktīvi būs arī pēc lietus. Vakaros, kad dienā ir lijis, tie būs vēl aktīvāki.  
• Gliemeži aktīvi būs labvēlīgos apstākļos no marta beigām līdz novembrim. Manā dārzā līdz šim pamanīti tika aprīļa beigās un septembrī paliekot vēsākam laikam tie praktiski vairs nebija atrodami. Savukārt, vietās, kur gliemeži ir ļoti daudz, gliemezi esmu redzējusi arī oktobrī. 
• Gliemezis iet bojā zem -4 grādiem un virs + 25 grādiem.  Bet tā kā gliemezis auksto un karsto laiku pavada savās mītnēs, tur temperatūra nebūs ne tik auksta, ne karsta, salīdzinot ar gaisa temperatūru.

Redzot Spānijas kailgliemežu vairošanās, līdz šim domāju, ka baltais veidojums starp gliemežiem ir viņu jau sadētās olas. Bet gliemežus atdalot vienu no otra, secināju, ka tas ir viena gliemeža vīrišķais dzimumorgāns, kurš ir ievadīts otra gliemeža sievišķajos orgānos. Traka izpēte, atklājumi kā mazam bērnam, bet ar to es saprotu, ka ne jau olas tiks sadētas vietās, kur parasti es tos atrodu, olu dēšana notiek vēlāk. 

Katram Spānijas kailgliemezim ir gan vīriešķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Līdz ar to, katrs gliemezis var radīt sev līdz 500 pēcnācējiem, tas nav pēcnācēju skaits uz gliemežu pāri. Ja teritorijā būs nemanīts izaudzis pieaudzis gliemezis un tas neatradīs otru gliemezi, tas var apaugļot arī pats sevi un radīt savu gliemežu nākamo paaudzi.