08. Mūsu teritorijas atgūšana, nosargāšana un pieskatīšana

Savu cīņu uzsākām reizē ar pirmo gliemezi 2017. gadā. Esam izmēģinājuši ļoti daudz veidus kā gliemezi ierobežot. Pārliecinošu rezultātu nebija līdz 2020. gadam. 2021. gads bija ļoti sauss un gliemezis šķita, ka mūsu teritorijas ir pametis. Gājām skatīties citās vietās, kur viņi bija, lai saprastu, kas noticis. 

Šogad (2022) būtisku rezultātu panācām ar aizsargjoslas izveidi ar robežām, kur bija gliemeži. Izmantojām smalku ēnošanas tīklu. Kāds gliemezis izmantoja iespēju un devās tam pāri, bet tie bija vairs tikai daži un drusku pa 3 metriem padarījām viņiem garāku ceļu uz mūsu dārzu. 

Vēl būtiskāku rezultātu iegūstam, kad dodamies palīgā kaimiņiem, gliemezis mūsu dārzā kļūst aizvien retāks. 

Mūsu teritorijas ikdienas pieskatīšana aizņem aizvien īsāku laiku, ja kādreiz tās bija regulāras pastaigas no rīta un vakarā pa stundai divatā. Tad šobrīd ejam vakarā pastaigā un tas prasa jau vairs tikai 10 minūtes un ne katru vakaru.  Dārzu pļaujot, kopjot tiek pievērsta uzmanība vai gliemezis nav kaut kur atkal iedzīvojies. Tādu situāciju šogad nav bijis.  Bet pagaidām pastaigas vēlu vakarā atcelt pilnībā nevaram. 

Ja patika, padalies!

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā neapturami izplatās Spānijas kailgliemezis. Pērn tas nonāca pat Moricsalā. Tikmēr Talsu pilsēta šogad (2022) konstatējusi, ka kailgliemeži jau pietuvojušies tuvāk pilsētas centram. Pirmo gadu eksperimentālā kārtā ar invazīvo sugu cīnīsies ne tikai privātmāju un mazdārziņu īpašnieki, bet arī pašvaldība, kas tos centīsies iznīcināt publisko teritoriju zālienos.

Ar talsinieci Ainu Jēkabsoni tiekamies pie Vilkmuižas ezera, kas Spānijas kailgliemežiem ir kā paradīze – mitra, ēnaina vieta, daudz koku sakņu, kurās paslēpties.

Ja visi lasītu pa vienam spainim, Talsos gliemežu nebūtu – ir pārliecināta Aina Jēkabsone. Mazliet vairāk nekā stundas laikā viņa šodien salasīja piecus kilogramus. Pašas sētā dažu gadu laikā izdevies cīņu ar kailgliemežiem uzvarēt ar dažādām metodēm, sākot no fiziskas salasīšanas - līdz slēpņu veidošanai zem veciem dēļiem. “Citrusaugļu mizas ļoti labi garšo. Greipfrūts un tamlīdzīgi. Aiziet vakarā uz restorānu un nolasa viņus,” viņa stāsta.

Nereti iedzīvotāju lielākā problēma ir bezcerīgā cīņa, ja apkārt ir citi aizauguši nesakopti īpašumi. Tāpēc Aina Jēkabsone savu īpašumu sargā. “Sāls, kaļķis tika bērts, pelni, olu čaumalas. Pelniem un olu čaumalām tu nevari nodrošināt normālu apjomu, lai varētu joslu uztaisīt. Viņi tāpat pēc lietus lien pāri pelniem.”

Gan laikapstākļu, gan neveiksmīgās cīņas dēļ šovasar Talsu pilsētā ir vizuāli acīmredzams, ka kailgliemežu kļuvis vairāk. “Gliemezis, viens īpatnis var izdēt līdz pat 500 olām sezonā. Līdz ar to šīs 500 olas nākamajā vasarā būs 500 jauni gliemeži. Ja šī apkarošana netiek veikta vai tiek veikta ne tik efektīvi, tik veiksmīgi, tad gliemežu skaits pieaug pie labvēlīgiem laika apstākļiem,” norāda Ieva Krotova, Talsu novada pašvaldības vides speciāliste.

Talsu novadam šis būs pirmais eksperimentālais gads, kad novads iesaistīsies kailgliemežu cīņā. Šobrīd izsludināta cenu aptauja, lai publiskās teritorijās tos apkarotu ar limacīdiem.

Tikmēr, lasot kailgliemežus, talsiniece Aina Jēkabsone aizdomājas, ka līdzīgi kā suņu ekskrementu savākšanas urnas ik pa posmam pilsētā varētu būt sāls kastes, kur garāmgājēji varētu iemest nupat salasītos kailgliemežus.