Savu cīņu uzsākām reizē ar pirmo gliemezi 2017. gadā. Esam izmēģinājuši ļoti daudz veidus kā gliemezi ierobežot. Pārliecinošu rezultātu nebija līdz 2020. gadam. 2021. gads bija ļoti sauss un gliemezis šķita, ka mūsu teritorijas ir pametis. Gājām skatīties citās vietās, kur viņi bija, lai saprastu, kas noticis.
Šogad (2022) būtisku rezultātu panācām ar aizsargjoslas izveidi ar robežām, kur bija gliemeži. Izmantojām smalku ēnošanas tīklu. Kāds gliemezis izmantoja iespēju un devās tam pāri, bet tie bija vairs tikai daži un drusku pa 3 metriem padarījām viņiem garāku ceļu uz mūsu dārzu.
Vēl būtiskāku rezultātu iegūstam, kad dodamies palīgā kaimiņiem, gliemezis mūsu dārzā kļūst aizvien retāks.
Mūsu teritorijas ikdienas pieskatīšana aizņem aizvien īsāku laiku, ja kādreiz tās bija regulāras pastaigas no rīta un vakarā pa stundai divatā. Tad šobrīd ejam vakarā pastaigā un tas prasa jau vairs tikai 10 minūtes un ne katru vakaru. Dārzu pļaujot, kopjot tiek pievērsta uzmanība vai gliemezis nav kaut kur atkal iedzīvojies. Tādu situāciju šogad nav bijis. Bet pagaidām pastaigas vēlu vakarā atcelt pilnībā nevaram.